EKONOMISKĀK BŪS IZVĒLĒTIES AUTO AR DĪZEĻDZINĒJU
Vērojot strauji augošās degvielas cenas, būtu jāsāk meklēt varianti, kā samazināt ikdienas izdevumus. Viena no iespējām ir izmantot automašīnas ar dīzeļdzinējiem. Starpība naudas izteiksmē ir 30-40%. Dīzeļmotors paradzēts ilgstošai darbībai, un tas ir izdevīgs tiem, kuri ekspluatē automobili garos braucienos.
Aktualitātēs par dīzeļdzinēju novērtēšanu un pielietojumu dalās RTU Autotransporta institūta lektors Ēriks Vonda:
Dīzeļmotori pēc konstrukcijas ir tādi paši kā benzīna motori, vienīgā atšķirība, ka benzīna motoros ir dzirksteles aizdedzināšana, bet dīzeļmotoros tiek saspiesta gāze, kā rezultātā rodas siltums, kas savukārt aizdedzina iesmidzināto degvielu. Vecāka izlaiduma motoriem degviela tiek iesmidzināta ar spiedienu aptuveni 120 kg uz cm². Modernākiem motoriem šis spiediens sasniedz jau 1500, un nākotnē plānojams līdz pat 2000 kg/cm².
Auto pircējs nereti nonāk situācijā,kad pašam ir jānovērtē dīzeļmotora tehniskais stāvoklis. Ja nav attiecīgas mēriekārtas vai konsultanta, var pielietot tā saucamo ekspresmetodi, izmantojot visu to, ko vizuāli redzam un dzirdam. Kas attiecas uz dīzeļmotoriem, tad to tehniskais stāvoklis ir atkarīgs ne tikai no gadiem un nobrauktiem kilometriem, bet arī no tā, kādos apstākļos automašīna ir ekspluatēta. Ir dīzeļmotori, kam noskrējiens ir tikai 50 –100 tūkstoši, bet tas ir pilnīgi izdilis. Savukārt, citam ir noskrējiens 250 līdz 300 tūkstoši, un tomēr tas ir ideālā tehniskajā kārtībā. No kā tas atkarīgs, un kā to noteikt pircējam?
Lielākoties automobiļos, kuru pilna masa ir līdz 3,5 tonnām, tiek pielietoti dīzeļdzinēji ar forkamerām jeb priekškamerām. Šajos dzinējos obligāti ir uzsildīšanas spirāles. Tāpēc nepieciešams ieslēgt aizdedzi, un, kad lodziņā iedegas dzeltena lampiņa ar spirāli, pagaidīt, kamēr lampiņa nodziest, un tad atslēgu pagriezt tālāk, lai iedarbinātu starteri.
Ja motors nepielec, tam ir tehniskas problēmas. Tas varētu nozīmēt, ka virzulim saspiežot degmaisījumu nerodas pietiekams spiediens - tātad nav atteicīgās gāzu temperatūras un iesmidzinātā degviela nevar uzliesmot. Ja automašīna “pielec” ievelkot, tas ir vai nu vēl viens apliecinājums, ka ir izdilis motors, vai arī starteris jeb palaišanas sistēma nenodrošina nepieciešamos, apmēram 300 kloķvārpstas apgriezienus, minūtē. Ja šo apgriezienu nav, tad ir problēma palaišanas sistēmā vai arī pašam motoram ir palielināta pretestība. Varētu būt arī pārāk bieza, veca eļļa.Ja motors jau ir dilis, tad motoru palaižot no sākuma ir asa, metāliska skaņa, un motors strādā ar tādiem kā sitieniem. Pēc tam, kad tas ir iesilis, sitieni pazūd un parādās, kā mēs sakām, normāla “dīzeļmotora dziesma”. Pēc motora pielaišanas nedrīkst būt izteikti redzami izplūdes dūmi. Tikai pašā palaišanas brīdī var parādīties melnu dūmu koncentrācija.
Varat pamēģināt aukstu motoru iedarbināt bez kvēlsveču sildīšanas palīdzības. Ja tas “pielec”, kaut ar grūtībām, tad šim motoram virzuļu grupa ir ideālā stāvoklī.
Kad automašīna ir nopirkta, jāveltī pastiprināta uzmanība dīzeļdzinēja apkopei. Ļoti liela uzmanība jāpievērš gaisa filtru tehniskajam stāvoklim. Sevišķi tas attiecas uz atomobiļiem, kas tiek ekspluatēti pa grants ceļiem. Nekādā gadījumā nedrīkst braukt 10 līdz 15 tūkstošus kilometrus , un gaisa filtrus mainīt tikai pie eļļas nomaiņas. Varbūt izklausās neticami, bet, braucot pa putekļainu ceļu, filtrs jāmaina ik pēc nobrauktajiem 3 – 5 tūkst. km. Pretējā gadījumā, filtram aizsērējot, slodze ir tik liela, ka filtrs tiek mehāniski saplēsts, un visi putekļi nokļūst dzinējā. Notiek abrazīvā dilšana, kas palielina motora dilšanas ātrumu līdz pat 10 reizēm.
Kas attiecas uz eļļas maiņu, tad nav atšķirības starp dīzeļmotoriem un benzīna motoriem. Kā parasti, eļļa jāmaina pēc 10 – 15 tūkstošiem kilometru vai reizi gadā. Ja šie intervāli tiek pārsniegti, motora dilšana atkal ievērojami palielinās. Sevišķi uzmanīgiem jābūt ar sintētiskajām eļļām. Laicīgi to nenomainot, tā pārvēršas želejā un nobeidz pat jaunu motoru. Visādi citādi sintētiskā eļļa ir vislabākā.
Stingri jāseko zobsiksnas nomaiņas termiņiem. Zobsiksnai trūkstot, dīzeļdzinējiem noteikti tiek arī kas papildus salauzts vai saliekts. Nevajadzētu aizmirst arī par degvielas filtru.
Automašīnas ar dīzeļdzinējiem pirms braukšanas nav jāuzsilda. Startē un dodies ceļā! Uzsākot braukt, nevajag dot motoram lielu slodzi. Vienīgi pie zemākām temeratūrām būtu vēlams mazliet padarbināt, lai normālāk noritētu eļļošana, bet obligāti tas nav.
Aktualitātēs par dīzeļdzinēju novērtēšanu un pielietojumu dalās RTU Autotransporta institūta lektors Ēriks Vonda:
Dīzeļmotori pēc konstrukcijas ir tādi paši kā benzīna motori, vienīgā atšķirība, ka benzīna motoros ir dzirksteles aizdedzināšana, bet dīzeļmotoros tiek saspiesta gāze, kā rezultātā rodas siltums, kas savukārt aizdedzina iesmidzināto degvielu. Vecāka izlaiduma motoriem degviela tiek iesmidzināta ar spiedienu aptuveni 120 kg uz cm². Modernākiem motoriem šis spiediens sasniedz jau 1500, un nākotnē plānojams līdz pat 2000 kg/cm².
Auto pircējs nereti nonāk situācijā,kad pašam ir jānovērtē dīzeļmotora tehniskais stāvoklis. Ja nav attiecīgas mēriekārtas vai konsultanta, var pielietot tā saucamo ekspresmetodi, izmantojot visu to, ko vizuāli redzam un dzirdam. Kas attiecas uz dīzeļmotoriem, tad to tehniskais stāvoklis ir atkarīgs ne tikai no gadiem un nobrauktiem kilometriem, bet arī no tā, kādos apstākļos automašīna ir ekspluatēta. Ir dīzeļmotori, kam noskrējiens ir tikai 50 –100 tūkstoši, bet tas ir pilnīgi izdilis. Savukārt, citam ir noskrējiens 250 līdz 300 tūkstoši, un tomēr tas ir ideālā tehniskajā kārtībā. No kā tas atkarīgs, un kā to noteikt pircējam?
Lielākoties automobiļos, kuru pilna masa ir līdz 3,5 tonnām, tiek pielietoti dīzeļdzinēji ar forkamerām jeb priekškamerām. Šajos dzinējos obligāti ir uzsildīšanas spirāles. Tāpēc nepieciešams ieslēgt aizdedzi, un, kad lodziņā iedegas dzeltena lampiņa ar spirāli, pagaidīt, kamēr lampiņa nodziest, un tad atslēgu pagriezt tālāk, lai iedarbinātu starteri.
Ja motors nepielec, tam ir tehniskas problēmas. Tas varētu nozīmēt, ka virzulim saspiežot degmaisījumu nerodas pietiekams spiediens - tātad nav atteicīgās gāzu temperatūras un iesmidzinātā degviela nevar uzliesmot. Ja automašīna “pielec” ievelkot, tas ir vai nu vēl viens apliecinājums, ka ir izdilis motors, vai arī starteris jeb palaišanas sistēma nenodrošina nepieciešamos, apmēram 300 kloķvārpstas apgriezienus, minūtē. Ja šo apgriezienu nav, tad ir problēma palaišanas sistēmā vai arī pašam motoram ir palielināta pretestība. Varētu būt arī pārāk bieza, veca eļļa.Ja motors jau ir dilis, tad motoru palaižot no sākuma ir asa, metāliska skaņa, un motors strādā ar tādiem kā sitieniem. Pēc tam, kad tas ir iesilis, sitieni pazūd un parādās, kā mēs sakām, normāla “dīzeļmotora dziesma”. Pēc motora pielaišanas nedrīkst būt izteikti redzami izplūdes dūmi. Tikai pašā palaišanas brīdī var parādīties melnu dūmu koncentrācija.
Varat pamēģināt aukstu motoru iedarbināt bez kvēlsveču sildīšanas palīdzības. Ja tas “pielec”, kaut ar grūtībām, tad šim motoram virzuļu grupa ir ideālā stāvoklī.
Kad automašīna ir nopirkta, jāveltī pastiprināta uzmanība dīzeļdzinēja apkopei. Ļoti liela uzmanība jāpievērš gaisa filtru tehniskajam stāvoklim. Sevišķi tas attiecas uz atomobiļiem, kas tiek ekspluatēti pa grants ceļiem. Nekādā gadījumā nedrīkst braukt 10 līdz 15 tūkstošus kilometrus , un gaisa filtrus mainīt tikai pie eļļas nomaiņas. Varbūt izklausās neticami, bet, braucot pa putekļainu ceļu, filtrs jāmaina ik pēc nobrauktajiem 3 – 5 tūkst. km. Pretējā gadījumā, filtram aizsērējot, slodze ir tik liela, ka filtrs tiek mehāniski saplēsts, un visi putekļi nokļūst dzinējā. Notiek abrazīvā dilšana, kas palielina motora dilšanas ātrumu līdz pat 10 reizēm.
Kas attiecas uz eļļas maiņu, tad nav atšķirības starp dīzeļmotoriem un benzīna motoriem. Kā parasti, eļļa jāmaina pēc 10 – 15 tūkstošiem kilometru vai reizi gadā. Ja šie intervāli tiek pārsniegti, motora dilšana atkal ievērojami palielinās. Sevišķi uzmanīgiem jābūt ar sintētiskajām eļļām. Laicīgi to nenomainot, tā pārvēršas želejā un nobeidz pat jaunu motoru. Visādi citādi sintētiskā eļļa ir vislabākā.
Stingri jāseko zobsiksnas nomaiņas termiņiem. Zobsiksnai trūkstot, dīzeļdzinējiem noteikti tiek arī kas papildus salauzts vai saliekts. Nevajadzētu aizmirst arī par degvielas filtru.
Automašīnas ar dīzeļdzinējiem pirms braukšanas nav jāuzsilda. Startē un dodies ceļā! Uzsākot braukt, nevajag dot motoram lielu slodzi. Vienīgi pie zemākām temeratūrām būtu vēlams mazliet padarbināt, lai normālāk noritētu eļļošana, bet obligāti tas nav.